Latvijas Universitāte rīko daudzpusēju diskusiju par mākslīgā intelekta izmantošanu dezinformācijas apkarošanā
Diskusija, kurā piedalās daudzas ieinteresētās personas un kuras nosaukums ir "Mākslīgā intelekta izmantošana dezinformācijas apkarošanā", ko organizēja Latvijas Universitāte, notika Rīgā 2026. gada 6. janvārī. Pasākums pulcēja pētniekus, tehnoloģiju izstrādātājus un praktiķus, lai iepazīstinātu ar projektu AI4Debunk un veicinātu padziļinātu apmaiņu par pašreizējām problēmām un efektīviem instrumentiem dezinformācijas un viltus ziņu novēršanai.
Diskusijas mērķis bija iepazīstināt dalībniekus ar projekta AI4Debunk mērķiem, metodoloģisko pieeju un sākotnējiem rezultātiem, vienlaikus mudinot arī apsvērt mākslīgā intelekta izmantošanas dezinformācijas apkarošanā plašāku ietekmi uz sabiedrību, tehnoloģijām un ētiku. Programma ietvēra prezentācijas par projekta mērķiem un agrīnajiem konstatējumiem, izstrādes stadijā esošo uz MI balstīto rīku demonstrējumus tiešraidē un interaktīvu diskusiju par dezinformācijas mazināšanas praktiskajiem un filozofiskajiem aspektiem.
Sanāksmi atklāja profesore Inna Šteinbuka, kura iepazīstināja ar projektu AI4Debunk, paskaidrojot, ka projekta mērķis ir izstrādāt mākslīgā intelekta rīkus, lai aizsargātu sabiedrību no dezinformācijas, integrējot tehnisko MI speciālistu zināšanas ar sociālo zinātnieku, tostarp politisko zinātnieku un sociologu, zināšanām. Īpaša uzmanība tiek pievērsta dezinformācijai, kas saistīta ar karu Ukrainā un klimata pārmaiņām.
Starp galvenajām problēmām, kas tika uzsvērtas, bija straujais tehnoloģiju attīstības temps, kas rada risku, ka instrumenti var novecot un ir pastāvīgi jāpielāgo. Projekts tiek īstenots arī sarežģītā ģeopolitiskā kontekstā, kur centienus apkarot dezinformāciju var uztvert kā potenciālus vārda brīvības ierobežojumus.
Projekta ietvaros izstrādātos tehniskos risinājumus prezentēja Utrehtas Universitātes pārstāvis Franc van der Bent. Viņš demonstrēja vairākus rīkus, kas pašlaik ir izstrādes posmā, tostarp pārlūkprogrammas spraudni, kas paredzēts, lai lietotāji varētu pārbaudīt tiešsaistes saturu — gan tekstu, gan attēlus —, analizējot tā saskaņotību ar citiem informācijas avotiem, lai identificētu iespējamos dziļviltojumus vai dezinformāciju. Turklāt sadarbības platforma Dezinfopēdija tika ieviesta kā telpa mijiedarbībai ar MI darbinātu sarunbotu, pašreizējo ziņu apspriešanai un ziņošanai par aizdomīgu saturu, ko pēc tam pārskata eksperti.
Citi demonstrējumi ietvēra viedtālruņa lietojumprogrammu, kas spēj analizēt tekstu, attēlu, audio un video saturu, kā arī virtuālās realitātes izglītības vidi, TruthSpace, kuras mērķis ir stiprināt jauniešu digitālo pratību, izmantojot interaktīvu spēlēšanu. Tehniskā pieeja uzsver elastīgu attīstību, modulāru sistēmas arhitektūru, izmantojot Docker konteinerus, pieejamību un izmaksu efektivitāti. Programmatūra tiks izlaista saskaņā ar Eiropas Savienības publisko licenci (EUPL 1.2), atbalstot pārredzamību un atklātā pirmkoda izmantošanu.
Turpmākajā diskusijā tika aplūkoti tādi jautājumi kā sabiedrības iesaiste, kiberdrošība, ilgtspēja pēc projekta pabeigšanas 2027. gadā un kritiskās domāšanas nozīme tehnoloģisko risinājumu efektīvā izmantošanā. Dalībnieki uzsvēra, ka, lai gan izglītība un kritiskā medijpratība joprojām ir būtiska, jo īpaši arvien sarežģītāku video un audio dziļviltojumu laikmetā, mākslīgais intelekts sniedz ievērojamu potenciālu atbalstīt sabiedrību, ja to apvieno ar cilvēku speciālajām zināšanām. Tika izcelti projektā izstrādātie uz MI balstītie rīki, jo tie spēj nodrošināt savlaicīgu, piekļūstamu un daudzformātu teksta, attēla, audio un video satura analīzi. Projekta pētnieki demonstrēja inovatīvas pieejas, tostarp pasīvus “antivīrusa tipa” brīdinājumus un interaktīvu izglītības vidi, kas var mazināt šķēršļus verifikācijai un stiprināt digitālo pratību dažādās lietotāju grupās. Rīku pielāgojamība, atvērtā pirmkoda dizains un starpdisciplinārie pamati tika norādīti kā galvenās stiprās puses, kas nodrošina pastāvīgus uzlabojumus, ilgtspēju un ilgtermiņa ietekmi uz sabiedrību.
