6. jūlijā Latvijas Universitātes profesore Inna Šteinbuka, mūsu projekta koordinatore, piedalījās pārdomas rosinošā paneļdiskusijā LAMPA Sarunu festivālā ar nosaukumu “Mākslīgā intelekta radītos draudus informācijas drošībai neapturēs pat uzticami plašsaziņas līdzekļi. Vai jūs (ne)piekrītat?”.
Cēsīs notiek LAMPA Sarunu festivāls, kas ir slavens ar to, ka veicina atklātu dialogu un ideju apmaiņu mierīgā gaisotnē, diskutējot par aktuālām tēmām Latvijai, Eiropai un pasaulei.
Latvijas sabiedriskās televīzijas, radio un tiešsaistes pakalpojumu vienotā ziņu portāla LSM.lv organizētajā paneļdiskusijā galvenā uzmanība tika pievērsta problēmas un iespējas, ko rada mākslīgais intelekts informācijas drošības un mediju uzticamības kontekstā.
Sarunu vadīja LSM.lv ziņu redaktors Edgars Zicāns, un tajā piedalījās izcili paneļdiskusiju dalībnieki no dažādām jomām:
- Inna Šteinbuka, AI4Debunk projekta vadītājs un Latvijas Universitātes profesors
- Jānis Sārts, NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra direktors
- Andrejs Judins, Saeimas deputāts un Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs
- Kārlis Miksons, Latvijas Televīzijas ziņu dienesta sociālo mediju redaktore un Eiropas Raidorganizāciju savienības sociālo mediju ekspertu grupas locekle
- Kristiāna Grāmatiņa, raidieraksta “Vai ir viegli būt?” vadītājs saistībā ar informācijas tehnoloģijām
Edgars Zicāns
Inna Šteinbuka
Jānis Sārts
Andrejs Judins
Kārlis Miksons
Kristiāna Grāmatiņa
Paneļdiskusijas dalībnieki iesaistījās ļoti padziļinātā diskusijā, pievēršoties tādiem svarīgiem tematiem kā:
1. Mākslīgā intelekta loma dezinformācijā
Mākslīgā intelekta tehnoloģijas kļūst arvien sarežģītākas dezinformācijas radīšanā un izplatīšanā, sākot ar ietekmīgu personu atdarināšanu un beidzot ar reālistisku viltus video veidošanu. Šī spēja apdraud mūsu spēju uzticēties tam, ko mēs redzam un dzirdam.
"Es gribētu jums atgādināt vienu teicienu, ka labi pazīstamais rakstnieks Marks Tvens reiz teica - viņš teica, ka ir vieglāk maldināt personu, nekā pārliecināt viņu, ka viņš ir maldināts. Viņš dzīvoja ilgu laiku atpakaļ, bet es domāju, ka, ja viņš dzīvotu tagad, viņa citāts būtu vēl svarīgāks, jo tagad mēs paši nezinām, vai mēs varam ticēt savām acīm un ausīm vai nē."
2. Kritiskā domāšana un trauksme
Runātāji uzsvēra kritiskās domāšanas nozīmi. Cilvēkiem, kuri domā kritiski un saprot kontekstu, ir grūtāk maldināt. Tomēr pat izglītoti cilvēki var nonākt sazvērestības teorijās, kas uzsver dezinformācijas un maldinošas informācijas plašo problēmu.
3. Cilvēkresursi un mākslīgais intelekts
Jānis Sārts no NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra atzīmēja, ka cilvēka smadzenes, kuras viegli maldina burvju triki, ir līdzīgi jutīgas pret MI radīto saturu. Viņš uzsver, ka ir jāizmanto mākslīgais intelekts, lai apkarotu maldinošu informāciju un dezinformāciju.
"Man patīk šis citāts, kurā teikts, ka problēma ar mūsu laikiem ir tā, ka mums ir paleolīta smadzenes, viduslaiku struktūras un dievbijīgas tehnoloģijas, un tas vienkārši nav labi kopā. (..) Tad jautājums ir, kā mēs ar to nodarbojamies? Es domāju, ka ir tikai viena atbilde. Tas pats mākslīgais intelekts ir tas, kas jums ir nepieciešams, lai jūsu rīcībā, lai risinātu šo problēmu. Atvainojiet, mūsu paleolīta smadzenes tam nav piemērotas.”
4. Juridiskie un regulatīvie pasākumi
Andrejs Judins no Saeimas Juridiskās komisijas apsprieda tiesiskā regulējuma attīstību, lai vērstos pret MI lomu politiskajā dezinformācija, tostarp iespējamo kriminālatbildību par dziļviltojumiem vēlēšanu laikā.
5. IZGLĪTĪBAS IMPERATĪVA
Paneļdiskusija uzsvēra, ka MI izglītība ir jāintegrē skolu mācību programmās, lai sagatavotu nākamās paaudzes šo tehnoloģiju efektīvai pārlūkošanai un izmantošanai.
“(...) Tāpat kā jebkurā citā tehnoloģijā, arī tie, kas mācās vispirms, gūs lielu labumu, un daudzi tiks atstāti novārtā bez darba, karjeras iespējām utt. (...) Tas attiecas arī uz skolu - mums ir jāintegrē mākslīgais intelekts mūsu izglītības sistēmā. (...) Ja vēlamies, lai mūsu jaunieši nākotnē spētu tikt galā ar šo problēmu, mums viņi ir jāapmāca izmantot šīs spējas gandrīz automātiski.”
6. Kolektīvā atbildība
Lai gan indivīdiem ir jāiemācās kritiski analizēt informāciju, pastāv arī kolektīva atbildība. Tas ietver lielāko sociālo mediju platformu regulējumu, lai ierobežotu maldinošas informācijas un dezinformācijas izplatīšanos.
“Mums ir jāspēj regulēt šos milžus, jo tie ir galvenās platformas, kurās maldinoša informācija izplatās ļoti ātri un sasniedz cilvēkus (..). Mēs katrs varam būt atbildīgs par sevi. Mēs varam iemācīties kritiski analizēt informāciju, cik vien iespējams, bet tā ir sava veida kolektīva lieta.”
7. Mediji un mākslīgais intelekts
Tika apspriesta arī MI ietekme uz mediju nākotni. Tradicionālie mediji var būt jāpielāgo, integrējot MI rīkus, lai saglabātu ticamību un efektivitāti precīzas informācijas sniegšanā.
8. Mākslīgā intelekta publiska pieņemšana
Pētījumu centra Norstat un LSM.lv aptauja atklāja, ka 44% Latvijas iedzīvotāji ir izmantojuši MI rīkus, un gados jaunāki iedzīvotāji, visticamāk, ir iesaistījušies šajās tehnoloģijās. Tas liecina, ka dažādās demogrāfiskajās grupās pieaug zināšanas par MI un paļaušanās uz to.
9. AI4DEBUNK projekts
Inna Šteinbuka no Latvijas Universitātes informēja auditoriju par AI4Debunk mērķiem. Projekta mērķis ir izstrādāt cilvēkiem draudzīgus rīkus dezinformācijas atmaskošanai, uzsverot nepieciešamību radīt pieejamas un efektīvas metodes, lai sabiedrība varētu identificēt un apkarot nepatiesu informāciju.
Fotoattēli: Karīna Egliena un Kristaps Briedis
Īsumā, diskusijā tika izgaismots MI divējādais raksturs mediju un informācijas drošībā, iestājoties par līdzsvarotu pieeju, kas izmanto MI ieguvumus, vienlaikus mazinot tā riskus ar izglītības, regulējuma un kritiskās domāšanas palīdzību.
⁇ Skatīties ierakstīto paneļdiskusiju (latviešu valodā) šeit.
⁇ Rakstisks kopsavilkums ir pieejams zem video. Lai to lasītu angļu valodā, iespējojiet automātiskās tulkošanas funkciju savā pārlūkprogrammā.
