1. novembrī Eiropas namā Rīgā notika daudzu ieinteresēto personu tikšanās. Sesijā piedalījās 12 pārstāvji no dažādām nozarēm, tostarp no valdības ministrijām, uzņēmēju aprindām, pētniecības iestādēm un nevalstiskajām organizācijām.
Profesore Inna Šteinbuka no Latvijas Universitātes, projekta koordinators atklāja diskusiju, iepazīstinot ar projektu AI4Debunk. Viņa uzsvēra, cik svarīga ir regulāra koordinācija un sadarbība starp visām ieinteresētajām personām, kas iesaistītas mākslīgā intelekta (MI) un dezinformācijas apkarošanā. Viņa uzsvēra, ka projekta rezultātu plašai izplatīšanai būtu izšķiroša nozīme, jo ieinteresēto personu tīkliem ir būtiska nozīme, lai nodrošinātu, ka šie rezultāti sasniedz vajadzīgo auditoriju.
Dezinformācija Mākslīgais intelekts un regulējums
Diskusiju galvenais temats bija dezinformācijas atzīšana par “jaunu normu”. Dalībnieki norādīja, ka, jo īpaši Baltijas valstīs, dezinformācijas izplatība, ietekme un ietekme ir labi saprotama. Tika paustas bažas par pieaugošo ārvalstu, jo īpaši Krievijas un Ķīnas, iejaukšanos Eiropas politikā, kas rada būtiskas problēmas reģionālajai stabilitātei.
Attiecībā uz MI lomu dalībnieki kopumā vienojās, ka mākslīgais intelekts viens pats nevar pilnībā novērst dezinformācijas sarežģītību. Ir vajadzīga visaptverošāka un sistēmiskāka pieeja ar MI rīkiem, kas pielāgoti konkrētu mērķgrupu prasībām. Piemēram, mediji un sociālo mediju platformas varētu izmantot MI, lai atbalstītu faktu pārbaudi un dezinformācijas izsekošanu. Dalībnieki uzsvēra, ka pirms MI rīku izstrādes ir svarīgi apzināt šo grupu atšķirīgās vajadzības.
Sarunā tika skarti arī regulatīvie mehānismi. Lai gan dalībnieki atzinīgi novērtēja ES Mākslīgā intelekta akta pieņemšanu, viņi uzdeva jautājumus par tā īstenošanu un praktiskajiem rezultātiem. Plašs atbalsts tika pausts pārredzama mediju vienību direktorija izveidei, kurā būtu sīki izklāstītas īpašumtiesības, labuma guvēji un finansējuma avoti, kas palīdzētu izsekot dezinformāciju.
MI rīki dezinformācijas apkarošanai: problēmas un iespējas
Uzticēšanās tehnoloģijām kļuva par galveno jautājumu. Apsekojumu dati liecina, ka mazinās sabiedrības uzticēšanās progresīviem tehnoloģiskajiem rīkiem. Šis skepticisms pret MI spēju atklāt un ierobežot dezinformāciju liek apšaubīt to rīku efektivitāti un pieņemšanu, kas jāizstrādā AI4Debunk projekta beigās.
Tika apspriestas arī problēmas, kas saistītas ar MI balstītu rīku ieviešanu dezinformācijas apkarošanai. Būtiskas bažas radīja šo rīku pastāvīgā uzturēšana, modernizācija un apmācība, kas nepieciešama pēcprojekta periodā. Dalībnieki uzsvēra, cik svarīga ir pieeja “cilvēks ciklā”, kas pievēršas vajadzībai pēc ētiskas lēmumu pieņemšanas, medijpratības, adaptīvas izglītības sistēmas un mūžizglītības iniciatīvām.
NVO loma dezinformācijas apkarošanā tika pētīta no dažādām perspektīvām. Latvijā ir stabils NVO tīkls, kas koncentrējas uz IKT jautājumiem un kas varētu būt noderīgs AI4Debunk projekta rezultātu izplatīšanā. Sadarbībā ar projekta grupu NVO varētu izstrādāt pielāgotas informācijas paketes dažādām auditorijām. Turklāt NVO varētu sniegt vērtīgu ieskatu dažādu mērķgrupu īpašajās vajadzībās attiecībā uz MI risinājumiem.
Kopumā šī daudzu ieinteresēto personu sanāksme izrādījās ļoti konstruktīva. Tas kalpoja par pamatu pastāvīgai sadarbībai un iespējamām turpmākām partnerībām, lai efektīvi izplatīt AI4Debunk projekta rezultāti.
