Eiropas spēku apvienošana cīņā pret dezinformāciju
2024. gada janvārī astoņu Eiropas valstu starpdisciplinārs konsorcijs sāka projektu dezinformācijas, viltus ziņu un ārvalstu iejaukšanās apkarošanai. Pētniecības projekts AI4Debunk, ko Eiropas Savienība (ES) finansē no programmas “Apvārsnis Eiropa”, apvieno politiskos zinātniekus, sociologus, žurnālistus un datorzinātņu ekspertus, lai sasniegtu vērienīgu mērķi: atspēkot dezinformāciju un viltus ziņas. Lai sasniegtu šo mērķi, starptautiskais konsorcijs izstrādās uzticamu tiešsaistes darbību, lai iedzīvotājiem nodrošinātu efektīvus ar mākslīgo intelektu (MI) darbināmus rīkus.
Dezinformācijas, viltus ziņu un propagandas jautājums jau vairākus gadus ir dominējošs temats virsrakstos. Covid-19 krīze kļuva par pārbaudījumu, parādot, ka ES un tās demokrātiskās sabiedrības attieksme pret dezinformāciju un destruktīvu propagandu joprojām ir diezgan zema. Kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā līdztekus atsevišķu valstu centieniem Eiropas Komisija (EK) un citas starptautiskās organizācijas ir veikušas faktu pārbaudes un atmaskošanas darbības, lai vērstos pret Krievijas masveida propagandu un dezinformāciju. Apkopojot ES pieredzi un reakciju uz dezinformācijas, viltus ziņu un ārvalstu ietekmes radītajiem draudiem, var secināt, ka pastāv būtiska plaisa starp ES reakciju un dezinformācijas ietekmi uz eiropiešu prātiem un ES stabilitāti Covid-19 krīzes laikā. Šo plaisu ir samazinājusi ES reakcija uz karu Ukrainā. Eiropiešu emocionālā reakcija uz karu Eiropā radīja vēl nepieredzētu vienotību Eiropas Savienībā. Tomēr “kara nogurums” apdraud cilvēku spējas atšķirt patiesību no meliem, jo īpaši tāpēc, ka dezinformācija kļūst arvien apjomīgāka, jo īpaši pirmsvēlēšanu kampaņas laikā ES.
Mēs atceramies briesmīgās sekas, ko Covid-19 vīruss atstāja uz cilvēku veselību. Dezinformācija vai infodēmija, ir salīdzināms ar nāvējošu vīrusu, jo tas atstāj postošu ietekmi uz cilvēku prātiem. Infodēmija ir termins, kas apvieno informāciju un epidēmiju, atsaucoties uz informācijas — gan precīzas, gan neprecīzas — straujo izplatību interneta un sociālo plašsaziņas līdzekļu laikmetā. Ko tieši nozīmē infodēmija? Manuprāt, infodēmija nozīmē faktu un sazvērestības teoriju, spekulāciju un baumu sajaukumu, ko visā pasaulē pastiprina un izplata modernās informācijas tehnoloģijas, kas ir ietekmējušas ES un pasaules ekonomiku, politiku un drošību tādā veidā, kas ir pilnīgi nesamērīgs ar patieso realitāti. Tā ir parādība, ko mēs pēdējos gados esam novērojuši arvien biežāk. Dezinformācija provocē rasistiskus un ksenofobiskus uzskatus, izraisa vispārēju trauksmi un sabiedrības polarizāciju un rada sociālus nemierus un vardarbību sabiedrībā (David Rothkopf, The Washington Post, 2023. gada 11. maijs).
ES arvien vairāk iesaistās informācijas karā un globālā naratīvu kaujā, kurā tai jāsaskaras ar daudziem ietekmīgiem oponentiem. Šīs infodēmijas ģeopolitiskais komponents ir ļoti sarežģīts, jo ārvalstu dalībniekiem, piemēram, Krievijai un Ķīnai, ir liela pieredze toksisku dezinformācijas kampaņu organizēšanā, izmantojot dažādas manipulatīvas metodes un destruktīvus vēstījumus par “pret ES vērstu” propagandu viņu cīņā par ietekmi.
AI4Debunk: daudzdisciplīnu pieeja
Kā mēs varam efektīvi izmantot MI faktu pārbaudē? Esmu labi pieredzējis komunikācijas tehnoloģiju jomā, bet manas zināšanas par MI ir ierobežotas. Protams, es apzinos, ka mākslīgais intelekts ir tehnoloģiju virkne. Tas viss ir saistīts ar mašīnmācīšanos un algoritmiem. Runa ir par datiem. Esmu pārliecināts, ka mākslīgais intelekts, ko izmanto saprātīgi, ir milzīga un fantastiska iespēja cilvēkiem pārbaudīt informācijas kvalitāti. Tomēr man ir daudz jautājumu mūsu MI ekspertiem. Kā mēs varam padarīt uz MI balstītus rīkus dezinformācijas atmaskošanai lietotājdraudzīgus? Kā mēs varam apsteigt tehnoloģisko progresu un prognozēt nākotnes problēmas? Varbūt mums vajadzētu izgudrot dezinformācijas iepriekšēju atspēkošanu, nevis aprobežoties tikai ar tās atspēkošanu? Es ceru, ka mūsu starptautiskā MI komanda spēs atbildēt uz šiem un daudziem citiem jautājumiem projekta pēdējā posmā. Tomēr man ir ļoti skaidrs viedoklis par vienu jautājumu. Esmu pārliecināts, ka mākslīgais intelekts neaizstās cilvēka kritisko domāšanu. Tāpēc mēs cieši sadarbosimies ar universitātēm, lai uzlabotu mācību procesu.
Rakstu šo rakstu pēc pirmajām divām klātienes tikšanās dienām ar projekta partneriem, kas notika Rīgā. Esmu ļoti lepns, ka Latvijas Universitāte koordinē projekta īstenošanu kā vadošā institūcija. Es jūtos satraukts par nākotnes izaicinājumiem un mūsu atbildību padarīt AI4Debunk par veiksmes stāstu. Latvijas iedzīvotāji ļoti labi zina, ko propaganda un dezinformācija nozīmē praksē. Daudzi vecākās paaudzes pilsoņi, kuri padomju laikā piedzīvoja milzīgu propagandas pieplūdumu, ir izveidojuši “dabisku imunitāti” pret viltus ziņām. Tomēr liela daļa mūsdienu paaudzes nav apmācīta neuzticēties publiskiem vēstījumiem. Tāpēc mēs ar prieku dalīsimies ar kolēģiem mūsu vēsturiskajā pieredzē un unikālajās zināšanās par Krievijas propagandas mašīnu, lai bagātinātu projekta konstatējumus.
Visbeidzot, vēlos dalīties savās pārdomās, kas izrietēja no AI4Debunk “uzsildīšanas” sanāksmes Latvijas parlamentā 2024. gada 12. martā. Pirmkārt, lai gan ir būtiski sniegt iedzīvotājiem visaptverošus faktus un skaitļus, ar to noteikti nepietiek grūtos laikos. Vairāk nekā jebkad agrāk ES ir jācīnās pret cinismu un skeptiķiem. Eiropas līderiem ir jāatrod pienācīga faktu kombinācija, lai ignorētu nepatiesas ziņas un emocionālu iesaistīšanos, lai radītu cerību un uzticēšanos. Otrkārt, dezinformācijas izskaušana ir būtisks ES mērķis. Diemžēl pašreizējā naratīvu karā ES nešķiet pārliecinoša salīdzinājumā ar infodēmiju, ko izplatījusi Krievija, Ķīna un citi nedemokrātiski dalībnieki. Uzskatu, ka AI4Debunk varētu uzlabot ES iedzīvotāju pretestību dezinformācijai. Treškārt, pašreizējā MI regula būtu jāpapildina ar citiem līdzekļiem, piemēram, medijpratību, kritisko domāšanu, faktu pārbaudi utt.
Neraugoties uz “kara nogurumu” saistībā ar notiekošo Krievijas pilna mēroga iebrukumu Ukrainā, uz pierādījumiem balstītai informācijai apvienojumā ar dezinformācijas atmaskošanu būtu jāpalīdz eiropiešiem saglabāt uzticēšanos Eiropas projektam.
Lejupielādēt pilnu rakstu pdf formātā šeit.
Informācija par INNA ŠTEINBUKA
Dr. Inna Šteinbuka, Latvijas Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētāja, Latvijas Universitātes (LU) profesore, LU valdes priekšsēdētāja vietniece, LU Produktivitātes pētniecības institūta direktore, Latvijas Zinātņu akadēmijas pilntiesīga locekle un Āzijas un Eiropas fonda (ASEF, Singapūra) Latvijas gubernators.
Kopš 2011. gada septembra viņa ir Eiropas Komisijas pārstāvniecības Rīgā vadītāja. 2008.–2011. gadā viņa bija Eiropas Komisijas Eurostat Sociālās un informācijas sabiedrības statistikas direktore un 2005.–2008. gadā — ekonomikas un reģionālās statistikas direktore. No 2001. līdz 2005. gadam vadījusi Latvijas Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisiju, kas atbild par elektroenerģijas, gāzes un telekomunikāciju tirgu, kā arī dzelzceļa un pasta pakalpojumu regulēšanu. 1999.–2001. gadā viņa bija Starptautiskā Valūtas fonda Vašingtonā izpilddirektora vecākā padomniece. No 1991. līdz 1999. gadam bijusi Latvijas Finanšu ministrijas Ekonomikas analīzes un fiskālās politikas departamenta direktore un finanšu ministra padomniece.
